Bretaņa, Francija
Bretaņa ir lopkopības reģions Francijas ziemeļrietumos. Galvenie zemes izmantošanas veidi ir cūkkopība un lauksaimniecības pārtikas ražošana. Meža platības aizņem nelielu daļu no reģiona kopējās platības, tomēr plaši izplatīti ir īpašumus norobežojošie dzīvžogi, kuru skaits gan pēdējā laikā samazinās.
Pirmie eksperimentālie atvasāju un kokaugu stādījumi Bretaņas reģionā ierīkoti 1998. gadā. 2004. gadā Life Environment projekta "Wilwater" ietvaros tika iestādīti 100 ha ar kārkliem. Šo stādījumu mērķis bija pārbaudīt kārklus kā resursu enerģijas ražošanai, stādījumu apūdeņošanas iespējas ar notekūdeņiem, mēslošanu ar notekūdeņu dūņām un iespējamo izmantošanu dzeramā ūdens baseinu aizsardzībai. Pētījuma rezultāti pierādīja, ka dažādu stādījumu izmantošanas veidu kombinēšana piemērota konsekventai vides politikai un var veicināt vietējo partnerību. Pieaugot biomasas izmatošanai, stādījumu rentabilitāte nākotnē varētu palielināties.
Atjaunojamā enerģija sastāda 11% no kopējā enerģijas patēriņa reģionā, kur vairāk nekā puse no atjaunojamās enerģijas tiek iegūta izmantojot koksnes produktus. Reģionālā koksnes izmantošanas atbalsta programma ( īstenota ar Aile atbalstu kopš 2000. gada) veicina šķeldu katlu izmantošanu un sķeldu piegāžu ķēdes izveidošanu. Sākot ar 2010. gadu koksnes izmantošana enerģijas ražošanā ir strauji palielinājusies un un 2014. gadā tās bija 2300 GWh.
Mērķis līdz 2030. gadam ir palielināt enerģijas ražošanu no koksnes līdz 3800 Gwh gadā. Ātraudzīgo kokaugu stādījumu ierīkošana varētu nodrošināt papildus koksnes resursus katlumājām. SRCplus projekts ir iespēja veicināt jaunu piegāžu ķēžu izveidošanos reģionā.
Prespas reģions, Maķedonija
Investīciju piesaiste atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijām un plašāka AER iekļaušana enerģijas patēriņā ir viens no galvenajiem Maķedonijas Republikas valdības stratēģiskajiem mērķiem. Kā kandidātvalsts un Eiropas Savienības topošā dalībvalsts, Maķedonijas Republika aktīvi strādā pie atbilstības Eiropas normatīvajam regulējumam, īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomās. Lai veicinātu atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu Maķedonijas Republikā, valsts nesen pievienojās Inteliģenta Enerģija Eiropai programmai. Saskaņā ar AER nacionālo stratēģiju ir nepieciešams izmantot biomasu enerģijas ražošanai. Lai gan Maķedonijas Republikā ir labvēlīga vide AER, t.sk., ātraudzīgo kokaugu kultūru izmantošanai, biomasas ražošana šobrīd ir stipri ierobežota. Ne reģionā, ne valstī kopumā nav neviena īscirtmeta atvasāju ātraudzīgo kokaugu stādījumu piemēra.
Resenas pašvaldība atrodas Maķedonijas Republikas dienvidrietumu daļā, Prespas reģionā. Prespas reģions atrodas trīs valstu teritorijās – Maķedonijas Republikā (lielākā daļa), Albānijā un Grieķijā. Tas pamatā ir neapdzīvots, ar lielu dabas daudzveidību, Prespas ezeru, kalniem, lauksaimniecības zemēm, bagātīgu floru un faunu, t.sk., aizsargājamu sugu putniem, augiem un kokiem. Reģionā ir arī bagātīgs kultūras mantojums, senas tradīcijas, vēsture un Maķedonijas cilvēku viesmīlība. Resenas pašvaldībā dzīvo 17 000 cilvēku un lielākā pilsēta ir Resena (9 000 iedzīv.). Galvenie nodarbošanās veidi ir lauksaimnieciskā ražošana, ābolu un citu augļkoku (ķiršu, plūmju un bumbieru) audzēšana un lauku tūrisms. Reģions tika iesaistīts SRCplus projektā, jo tam ir liels lauksaimniecības attīstības potenciāls īscirtmeta kokaugu kultūru audzēšanā. SRCplus projekta aktivitātes palīdzēs uzkrāt pieredzi šo augu ierīkošanā un audzēšanā Maķedonijas Republikā un jo īpaši Prespas reģionā. SRCplus projekta ietvaros tiks izstrādāti labas prakses piemēri, kas ir ļoti būtiski ātraudzīgo kokaugu atvasāju audzēšanas un izmantošanas tirgus attīstībai Maķedonijas Republikā.
SRCplus reģioni
SRCplus projekts tiek īstenots 8 Eiropas reģionos: Vācijā, Horvātijā, Latvijā, Francijā, Čehijā, Grieķijā un Maķedonijā.
Centrālās Maķedonijas reģions, Grieķija
Šobrīd Grieķijā nav nozīmīgu ātraudzīgo kokaugu un īscirtmeta atvasāju stādījumu platību un to ierīkošana ir bijusi saistīta vienīgi ar izmēģinājumu un demonstrāciju projektiem. Lielāko daļu šo pētījumu aktivitāšu veica Mežsaimniecības un vides fakultāte, Mežu ģenētikas laboratorija, Mežu izpētes institūts un SRCplus projekta partneris – Atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes centrs (CRES). Tomēr, trūkst nacionālas vai vietējas informatīvas kampaņas, kas uzsvērtu šo kokaugu–kultūraugu kultivēšanas nozīmību gan sabiedrībai kopumā, gan lauksaimniekiem, gan siltumapgādes uzņēmumiem un rūpniecībai. Lauksaimnieki nav informēti par pieejamām sugām, audzēšanas tehnoloģiju un piemērotu aprīkojumu. Ir tikai viens centralizētās siltumapgādes uzņēmums valstī (Megalopolis pašvaldībā), kas kā kurināmo izmanto šķeldu, bet arī tas netiek pilnībā darbināts. Uzņēmuma galvenais siltuma avots ir siltums no netālu esošas elektrostacijas dzesēšanas sistēmām. Šķeldas iegūst no malkas, kuru piegādā vietējais tirgus. Tas nozīmē augstas šķeldas iegādes izmaksas un piegādes drošības riskus.
Ātraudzīgo īscirtmeta atvasāju kokaugu audzēšanas veicināšana SRCplus projekta ietvaros Centrālās Maķedonijas reģionā ļaus lauksaimniekiem palielināt to ražošanu un ieņēmumus. Tas pozitīvi ietekmēs arī augu seku, uzlabos augsnes kvalitāti un lauksaimniecības zemju ražību. Koksnes šķeldu ražošana kombinācijā ar energoefektīvām tehnoloģijām (siltuma un koģenerācijas) dos ieguldījumu nacionālajā AER un enerģijas ražošanas politikā, atbalstot ES 2020 mērķu sasniegšanu.
Zlín reģions, Čehija
Cietā biomasa ir stratēģiski svarīgs enerģijas avots Čehijā, lai izpildītu Eiropas Savienības atjaunojamās enerģijas mērķus. Šobrīd Čehijā ir pavisam nedaudz ātraudzīgo kokaugu stādījumu.
Zlín reģions atrodas Čehijas dienvidaustrumu daļā. Augsnes auglība lielākajā daļā reģiona ir zema, izņemot upju baseinus un ielejas. 49% zemes tiek izmantoti lauksaimniecībā. Šobrīd īscirtmeta atvasāju kokaugu kultūras netiek kultivētas, pamatā ar tehnoloģijām nesaistītu barjeru dēļ. Kopumā biomasas tirgus Zlín reģionā attīstās. Piemēram, reģionā ir 28 koģenerācijas iekārtas un 6 no tām kā kurināmo izmanto koksnes šķeldu. Pieprasījums pēc šķeldām reģionā aug, un biomasas lietotāji iepērk šķeldu gan reģionā, gan to importē. Ātraudzīgo kokaugu kultūras dotu ieguldījumu vietēji ražotas biomasas īpatsvara palielināšanā un tādējādi noturētu ieņēmumus reģionā. Sākotnēji tika veikta aptauja par stādījumu ierīkošanu un tika identificētas vairākas piemērotas vietas stādījumu ierīkošanai. Tika noteiktas trīs iespējamas vietas ar kopējo platību 20 ha (Holešov pilsētā, Jarcová ciematā un Hostětín ciematā). Turklāt ir radusies iespēja būvēt jaunu koģenerācijas staciju, kas apgādātu Holešov pilsētas rūpniecisko zonu. Jaunu stādījumu ierīkošana šajā zonā būtu laba iespēja palielināt enerģētisko neatkarību, ilgtspēju un AER izmantošanas īpatsvaru reģionā.